Atopiskais dermatīts traucē miegu un dzīvi – neredzama cīņa, kas skar tūkstošus

Atopiskais dermatīts ir sarežģīta un hroniska slimība, kuras ārstēšana prasa medicīnisku profesionalitāti un, lai ar to tiktu galā, arī sabiedrības atbalstu. Vispārējās ārstēšanas un kopšanas vadlīnijas sniedz atvieglojumu visiem – gan lieliem, gan maziem. Par laimi pēdējos gados nākuši klāt jauni ārstēšanas veidi un slimības atvieglotāji, tādi kā jaunās mērķterapijas zāles un ar AEGIS apstrādāta zīda fibroīna veļa, kas aizsargā ādu no ārējiem kairinātājiem.

Atopisko dermatītu jeb atopisko ekzēmu uzskata par vienu no izplatītākajām iekaisīgajām ādas slimībām. Tas ir intensīvi niezošs ādas izsitums, ar kuru pasaulē slimo aptuveni 20 procenti bērnu un pusaudžu un 10 procenti pieaugušo. Dažādos ģeogrāfiskos reģionos un valstīs saslimstība atšķiras. Attīstītajās valstīs saslimstība sasniegusi tā saukto plato, citur saslimstība un izplatība turpina augt. Pēc Igaunijas Veselības attīstības institūta datiem Igaunijā pēdējo trīs gadu laikā atopiskā dermatīta diagnožu skaits pieaudzis par 10,4 procentiem, sasniedzot 22 140 gadījumus.

Atopiskā dermatīta simptomi ir daudzveidīgi, un smaguma pakāpe var svārstīties no epizodiskiem izsitumiem līdz pastāvīgam plašam ādas iekaisumam. Tāpēc slimības vieglā forma var palikt arī nediagnosticēta, ja ar to nevēršas pie ārsta. Par laimi lielākajai daļai bērnu atopiskā dermatīta gaita ir viegla, un daudziem slimība ar vecumu pāriet.

Šīs slimības gaita katram ir individuāla, un ilgtermiņa ārstēšanas plānā ar to noteikti jārēķinās: kā katrs slimnieks piedzīvo savu slimību un kādu nospiedumu tā atstāj uz viņa garīgo veselību. Tāpat slimība ir ārkārtīgi mainīga.

Nodrošinot atbilstošu ādas kopšanu un ārstēšanu, slimniekiem un viņu ģimenēm iespējams garantēt labāku dzīves kvalitāti. Atbalstoši ģimenes locekļi, saprotoša attieksme bērnudārzā, skolā, darbā un sabiedrībā veicina labāku un noturīgāku ārstēšanas rezultātu, jo atopiskais dermatīts ir visos aspektos ļoti pret vidi jutīga veselības problēma.

Cēloņi un ārstēšana

Pētījumi rādījuši, ka atopiskā dermatīta gadījumā bieži ir runa par iedzimtām izmaiņām ādā, kas padara to ievainojamāku pret kairinājumiem, un par imūnsistēmas pārmērīgu aktivitāti, kas izraisa iekaisumus. Turklāt būtiska loma slimības attīstībā ir vides apstākļiem, tādiem kā piesārņojums, putekļi un alergēni.

Atopiskā dermatīta pamatārstēšana ir ādas kopšana ar bāzes krēmiem, kam kā tā sauktais otrais ārstēšanas līmenis pievienojas kortikosteroīdu krēmi, kas palīdz kontrolēt iekaisumu un niezi.

Kortikosteroīdu krēmu neracionāla lietošana nozīmē gan pārmērību, gan nepietiekamu ārstēšanu. To lietošanai ir noteikti likumi, kas ārstam slimniekam jāizskaidro. Universāls likums ir, ka viena pirksta gala vienība jeb 2,5 cm ārstnieciskā krēma nosedz aptuveni divu plaukstu lielu laukumu. Nepareizi lietojot kortikosteroīdus, var rasties infekcijas, āda var kļūt plānāka un rasties paplašināti kapilāri jeb teleangiektāzijas un strijas. Nepietiekama lietošana rada priekšnoteikumus hroniska iekaisuma rašanās.

Regulāra bāzes krēmu lietošana ļauj pagarināt hormonālo krēmu lietošanas intervālus un tai ir steroīdus taupoša ietekme.

Daudzi vecāki tomēr uztraucas par kortikosteroīdu blakusparādībām, un ar to noteikti jāstrādā, lai gan mazais, gan lielais slimnieks saņemtu efektīvu ārstēšanu. No katrām zālēm jāņem labākais.

Atopiskā dermatīta ārstēšanai izmanto arī kalcineirīna inhibitorus, kas ir bezhormonu jeb hormonus taupoša alternatīva. Vispārējā ārstēšanā var veikt arī gaismas terapiju, bet smagākos gadījumos – iekšķīgu vai sistēmisku terapiju.

Ādas kopšana un regulāra krēmošana ir laikietilpīga darbība, kas pilnībā gulstas uz slimnieku un ģimeņu pleciem, arī finansiāli.

Jauninājumi ādas kopšanā un ārstēšanā

Zinātniskie pētījumi par atopiskā dermatīta ārstēšanu nepārtraukti attīstās.

Igaunijā jauna, bet Eiropā jau kopš 2009. gada lietota funkcionāla, ar AEGIS apstrādāta zīda fibroīna veļa aizsargā ādu no ārējiem kairinātājiem un ir īpaši ērta maziem bērniem. Gludi apģērbi un kairinošu audumu un šķiedru izvairīšanās ir ādas kairinājuma novēršanai absolūti nepieciešami. Atopiskā dermatīta ārstēšanas vadlīnijās sniegti ieteikumi par ādai piegulošiem tekstilizstrādājumiem (veļa, gultas veļa), aplūkota arī ērta un viegla veļa ar AEGIS pārklājumu. Tā ir no patentēta zīda fibroīna auduma darināta un antibakteriāli apstrādāta funkcionāla veļa, kas biosaderīga ar ādu. DermaSilk ir adīts tīrs zīda fibroīns ar AEGIS pārklājumu. Materiālam piemīt antibakteriālas īpašības, un tas uzvedas kā otra āda, labi kalpojot arī termoregulācijai. Šāda funkcionāla tekstila veļa ievērojami uzlabo arī atopiskā dermatīta slimnieku miega kvalitāti, palīdzot izvairīties no niezes un kasīšanās cikla.

Apģērbiem nav kortikosteroīdu krēmu blakusparādību vai lietošanas ierobežojumu. Lai gan tie neaizstāj medicīnisku ārstēšanu, ar labu kopšanu un veļas izvēli iespējams panākt kortikosteroīdus taupošu efektu, proti, lietot mazāk hormonālo krēmu. Kombinējot DermaSilk ar citām ārstēšanas metodēm, tas var sniegt efektīvu palīdzību.

Jaunākais ārstēšanas virziens ir mērķterapijas zāles – pašlaik tās var ievadīt injekciju vai tablešu veidā. Pieprasījums būtu arī pēc jauniem ārīgi lietojamiem medikamentiem, un pētījumi šajā jomā turpinās.

Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas un Tallinas bērnu slimnīcas dermatoloģe Dr. Maie Jürisson:

„Igaunijā, tāpat kā citur attīstītajā pasaulē, ārstēšanas pieeja balstās ārstēšanas vadlīnijās, ko izstrādājušas un lietošanai pieņēmušas medicīnas zinātnieku un ārstu ekspertu grupas. Vadlīnijās apkopoti zinātnisko pētījumu rezultāti un daudzu ārstu praktiskā pieredze. Igaunijas Veselības kase finansē vadlīnijās ieteiktās un pierādījumos balstītās ārstēšanas metodes un zāles. Pēdējos gados sākts finansēt vairākas jaunas zāles, un ceram, ka tā turpināsies.

Kortikosteroīdus un kalcineirīna inhibitorus Igaunijā var iegādāties aptiekā ar atlaižu recepti. Igaunijas Veselības kase finansē arī gaismas terapiju un atopiskā dermatīta bioloģiskās zāles, kas mērķē uz specifiskiem iekaisuma mehānismiem un sniedz efektīvu ārstēšanu īpaši smagos atopiskā dermatīta gadījumos. Zāļu kompensēšana palīdzējusi mazināt ģimeņu slogu, ņemot vērā, ka jaunās zāles ir dārgas: ārstēšanas cena mēnesī sasniedz 500–1000 eiro. Efektīva ārstēšana tomēr ir svarīga dzīves kvalitātes nodrošināšanai, īpaši ģimenēm, kurās bērni slimo ar smagu atopisko dermatītu.“

Ietekme uz ikdienas dzīvi

Atopiskais dermatīts būtiski ietekmē bērnu un jauniešu ikdienas dzīvi, sniedzoties tālāk par fiziskiem simptomiem, tādiem kā nieze un ādas kairinājums. Pastāvīga nieze, bezmiega dēļ pasliktinājies veselības stāvoklis un ikdienas ādas kopšana slimniekam ir liels slogs. Nogurums, ko rada bezmiega naktis un pastāvīga ādas niezēšana, var spēcīgi ietekmēt ikdienas enerģijas līmeni un koncentrēšanās spēju. Turklāt nieze un ādas kairinājums var veicināt viegli uzbudināmu un nervozu stāvokli, bieži radot garīgu un emocionālu nogurumu.

Jaunieši ar atopisko dermatītu bieži saskaras arī ar sociālu apzīmogošanu un ar izskatu saistītām problēmām. Slimības saasinājuma laikā viņi var izjust kaunu un zemu pašvērtējumu par savas ādas izskatu. Tas var novest pat pie noteiktu aktivitāšu izvairīšanās, tādu kā sports vai fiziskās audzināšanas stundas, kur ādu kairinoši apģērbi un svīšana var niezi un iekaisumu vēl pasliktināt. Sociāla izolācija un neērtības sajūta noteiktu apģērbu vai apavu izvēlē ir ikdienas pārbaudījumi, kas jauniešu saskarsmes iespējas un dalību sabiedriskajā dzīvē padara sarežģītāku.

Salīdzinot ar saviem vienaudžiem, bērni ar atopisko dermatītu savu dzīves kvalitāti vērtē zemāk, pat ja slimība nav saasinājusies. Hroniska nieze, slikts miegs un pastāvīga kopšana rada garīgu un fizisku izsīkumu, kas bērnu attīstībā un labsajūtā ir nopietns šķērslis. Visi šie faktori ietekmē ne tikai bērna dzīves kvalitāti, bet arī viņa pašvērtējumu un ikdienas tikšanu galā.

Vecākiem, kas saskaras ar atopisko dermatītu, ir šādi ieteikumi: izšķiroša nozīme ir konsekventai ārstēšanai un ādas kopšanai; nepieciešams atrast ikdienas ādas kopšanas rutīnu; jāapzinās saasinājumu izraisītāji, un jāpatur prātā, ka alerģijas ne vienmēr dod skaidru atbildi uz to, kas izraisa ādas iekaisuma saasinājumu.

Sabiedrībā, bērnudārzos un skolās būtu jāveicina izpratne, ka cilvēki ir dažādi. Bērnu iestādēs būtu jāveido saprotoša attieksme, lai bērni ar atopisko dermatītu varētu mierīgi kopt savu ādu, netiekot apkaunoti vai apsmieti. Bērniem ar hronisku ādas slimību no vienaudžiem nepieciešams vairāk atbalsta un sapratnes.

Blakusslimības

Diezgan daudziem skolēniem atopiskajam dermatītam pievienojas ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā tā sauktais siena drudzis. Ja alergēns ir arī mājas putekļu ērcīte, var pievienoties alerģisks rinīts jeb alerģiskas iesnas. Atopiskā dermatīta gadījumā palielināts ir arī astmas attīstības risks. Bērni ar atopisko dermatītu biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām.

Zīdaiņiem un maziem bērniem slimībai var pievienoties pārtikas alerģija: jo smagāka atopiskā dermatīta gaita, jo lielāka pārtikas alerģijas iespēja. Lielākiem bērniem un pieaugušajiem kopā ar atopisko dermatītu sastopams hronisks stress un depresija, kā arī liekais svars. Bērni ar atopisko dermatītu biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. Slimība var spēcīgi ietekmēt arī bērnu psihisko labsajūtu.